Logo
lv en

Vairāk nekā 100 dalībnieku pulcējās Cēsīs, lai apspriestu inovatīvas idejas apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai

06.03.2024

Konference “Radīt labāk, lietot ilgāk – atkritumi kā resursi Latvijā!” koncertzālē “Cēsis” aizvadītās nedēļas izskaņā pulcēja ievērojamu skaitu ekspertu un ražošanas uzņēmumu pārstāvju, kas ikdienas darbā strādā ar atkritumu pārvaldības jautājumiem vai ir saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu. LIFE integrētā projekta “No atkritumiem uz resursiem” konference kalpoja kā platforma, apvienojot līdz šim projektā gūtos secinājumus un ekspertīzi ar ikdienas pieredzi atkritumu pārvaldības jomā. Kopīgiem spēkiem tika meklēti risinājumi aktuālākajiem izaicinājumiem. Pasākums notika Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros.

Latvijā joprojām ir liels atkritumu apjoms, kas tiek apglabāts poligonos. Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, ir jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. 2022. gadā Latvijā kopējais radītais sadzīves atkritumu apjoms ir 865,6 tk. tonnas[1]. Savukārt pārstrādei sagatavotais atkritumu apjoms 2022.gadā tuvojās 50%, bet vēl 2021.gadā bija 44,1%. Eiropas Savienības nospraustais mērķis ir līdz 2025.gadam sagatavot pārstrādei 55% no gadā radītājiem sadzīves atkritumiem. Līdz ar to nepieciešams rast jaunus risinājumus atkritumu pārvaldībā un jāveicina atkritumu dalīta vākšana un pārstrāde, kā arī jāsamazina radīto atkritumu apjoms.

Pirmā konferences daļa tika veltīta ražošanas sektoram. Ar ziņojumiem par  projekta aktivitātēm eksperti rosināja Latvijas uzņēmumus ražošanas procesam pieiet radoši un ar atbildību. Biedrības “Cleantech Latvia” pārstāvis Zigmārs Brunavs savā ziņojumā uzsvēra, ka industriālā simbioze starp ražošanas uzņēmumiem ne tikai samazina ietekmi uz vidi, veicinot resursu un ražošanas blakusproduktu atkārtotas izmantošanas iespējas, bet arī veicina reģiona ekonomisko izaugsmi, radot jaunas darbavietas un stiprinot uzņēmumu konkurētspēju. Biedrība “Cleantech Latvia” projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā” ietvaros ir izveidojusi industriālās simbiozes platformu “Sinergia.lv” un šajā pavasarī sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, SIA “ZAAO” un Cēsu novada pašvaldību uzsāks akcelerācijas programmas īstenošanu, sniedzot apmācības, mentoringu un finansējumu jaunu industriālās simbiozes procesu veidošanai starp uzņēmumiem.

Aija Caune no SIA “Zaļā josta” savā ziņojumā par ražotāju atbildības sistēmu minēja, ka ražotājam jādomā arī par sabiedrības izglītošanu par atkritumiem, to savākšanu, pārstrādi vai videi draudzīgu iznīcināšanu. Pērn tika ieviesta cigarešu ražotāju atbildības sistēma, paredzot, ka tabakas izstrādājumu ražotājiem finansiāli un  organizatoriski jāatbalsta efektīva to atkritumu savākšana, kas radušies, apgrozībā laižot  savas vai ievestās preces. Vienlaikus šajā sistēmā lielu lomu ieņem pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji.


Konferences dalībniekiem, kuru starpā bija arī vairāki būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumi, vērtīgs bija biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju apvienība” pārstāves, DGNB konsultantes Brigitas Ķirules-Vīksnes ziņojums par esošo situāciju būvniecības atkritumu apritē. Biedrība projekta ietvaros veic vadlīniju dokumentu izstrādi un pilotēšanu aprites risinājumiem būvniecības procesam un materiālu plūsmām.

Paneļdiskusijā piedalījās Latvijas uzņēmumu pārstāvji no SIA “TENACHEM”, SIA “TOLMETS Vidzeme”, SIA “Balticfloc” un SIA “Valmiermuižas Alus”, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Paneļdiskusijā tika secināts, ka Latvija ir panākusi būtisku progresu ceļā uz ilgtspējīgāku atkritumu apsaimniekošanu, īpaši izceļot depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Dalībnieki secināja, ka depozīta sistēma atspoguļo arī birokrātiskos šķēršļus, kas rezultējas ļoti lēnā jaunu procesu un inovatīvu valsts mēroga ideju ieviešanā. SIA “Valmiermuižas Alus” saimnieks Aigars Ruņģis atzinīgi vērtēja depozīta sistēmu dzērienu glāzēm, kas festivālos un pasākumos kļūst arvien populārāka, taču joprojām pircēju starpā nepietiekami pieprasīta, jo nav tik ērta. Tomēr arī šī jaunā depozīta sistēma dzērienu glāzēm rada izaicinājumus uzņēmumiem ar skaidras un bezskaidras naudas apriti un uzskaiti pasākumos.


Konferences otrās daļas tēma bija veltīta  atkritumu ceļam no patērētāja – atkritumu radītāja līdz atkritumu apsaimniekotājiem. Tika prezentētas vairākas projektā īstenotas uz lietu un resursu atkārtotu izmantošanu vērstas inovatīvas platformas. Platformu  LietoVelreiz.lv projekta ietvaros ir izveidojusi biedrība “Zero Waste Latvia” sadarbībā ar biedrību “Zaļā brīvība”. Platformas mērķis ir mudināt sabiedrību iesaistīties aprites ekonomikā, sniedzot alternatīvas jaunu preču iegādei. Platformā var atrast preces nomai, bezmaksas vai lētas lietotas preces un meistarus preču remontam. Savukārt SIA “Eco Baltia vide” projekta ietvaros šī gada februārī Rumbulā atklāja elektrotehnikas remontdarbnīcu “Lab!”, kurā pieredzējuši elektromeistari veic iekārtu stāvokļa diagnostiku un remontu. Šīs prezentācijas rosināja diskusiju par dažādu lietu remonta meistaru trūkumu valstī. Remonta prasmju apguves veicināšanai vajadzētu kļūt par svarīgu valsts izglītības fokusu, ja mēs vēlamies mudināt un arī atbalstīt cilvēkus lietot ilgāk. Kā piemēru biedrības “Zero Waste Latvia” valdes locekle Maija Krastiņa minēja, ka Rīgā ir zināms tikai viens lietussargu remonta meistars, un cilvēkiem dažreiz pat neienāk prātā, ka arī šādu preci iespējams prasmīgi saremontēt un turpināt lietot.

Lai pilnībā pārietu uz aprites ekonomikas modeli, ir jāturpina pilnveidot atkritumu dalītā vākšana to rašanās vietā, jāattīsta pārstrādes infrastruktūra, jāizglīto sabiedrība par tās lomu un iespējām atkritumu novēršanā un daudzuma samazināšanā, un jāmudina  uzņēmumus izmantot otrreizēji pārstrādātus materiālus, kā arī jāpieņem lēmumi, kas veicina aprites principus “samazināt, atkārtoti izmantot, pārstrādāt”. Sadarbojoties, Latvijai ir iespēja radīt ilgtspējīgus risinājumus, kas ir labvēlīgi gan videi, gan ekonomikai.

 

Projekta “No atkritumiem uz resursiem” ietvaros ar mērķtiecīgiem pasākumiem tiek samazināta atkritumu rašanās, veicinot resursu otrreizēju izmantošanu, pilnveidojot atkritumu plūsmas kontroli, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un mazinot oglekļa emisijas ekonomikas pēdas nospiedumu. Skatīt projekta brošūru.

Konferences dalībnieku prezentācijas:

  1. Ražotāju atbildības sistēma – atbildība atkritumu apsaimniekošanā. Tabakas un tekstila piemēri;

  2. Būvniecības materiālu pārstrāde un izmantošana;

  3. Tekstila dalīta vākšana un izmantošana;

  4. Dod iespēju laboties. Pirmais elektrotehnikas labošanas centrs Latvijā!;

  5. Industriālās simbiozes iespējas aprites ekonomikā;

  6. Tehnoloģijas apglabājamo atkritumu samazināšanai;

  7. Mājsaimniecību iesaiste virtuves atkritumu šķirošanā;

  8. Lietām patīk, ka tās lieto;

  9. Inovāciju virziens un iespējas apritīgākai resursu plūsmai Cēsu novadā;

  10. Kompozīta materiāli kā resurss.

[1] Valsts statistiskā pārskata “Nr.3-Pārskats par atkritumiem” datu apkopojums par 2022.gadu. Pieejams: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/atkritumi-un-radiacijas-objekti

Aicinām studentus piedalīties zinātniski pētniecisko darbu konkursā ar balvu fondu 3000 euro

02.04.2024

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas...
Lasīt vairāk
Seminārs Latgales reģiona pašvaldībām par atkritumu apsaimniekošanu un aprites ekonomiku

27.03.2024

Latgales plānošanas reģions (LPR) sadarbībā ar Vides...
Lasīt vairāk
Dialogs ar zinātni - atkritumi kā resursi aprites ekonomikas kontekstā

26.03.2024

Šodien notika 5. ekspertu tikšanās sarunu ciklā “Dialogs...
Lasīt vairāk
Uzsākta datu vākšana par radīto pārtikas atkritumu daudzumu

22.03.2024

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...
Lasīt vairāk