Logo
lv en

Trešdaļai plastmasas iepakojumu pārstrāde ir apgrūtināta – jāveicina sadarbību starp ražotājiem un pārstrādātājiem

26.04.2024

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā, nosakot dabas resursu nodokli (DRN) plastmasas iepakojuma daļai, kas nav pārstrādāta vai reģenerēta. Kā liecina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) veiktais pētījums*, Latvijas veikalu plauktos aptuveni 35% pieejamā iepakojuma pārstrāde ir apgrūtināta vai nav iespējama. Gaidāmās izmaiņas plastmasas iepakojuma apsaimniekošanā, kā arī iespējas veicināt iepakojumu pārstrādājamību trešdien, 24.aprīlī, nozaru eksperti skaidroja “Latvijas Zaļā punkta” kopā ar LBTU rīkotajā seminārā “Ilgtspējīgs iepakojums: no dizaina līdz pārstrādei 2024”.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere seminārā norādīja, ka plastmasas iepakojuma piesārņojums kopš pagājušā gadsimta 50.gadiem ir pieaudzis 20 reizes, kas ir daudz vairāk, nekā enerģijas patēriņa kāpums pēdējās desmitgadēs: ”Eiropas Savienības (ES) mērķis ir mudināt valstis domāt, kādu plastmasas iepakojumu izmantojam. Tāpēc Latvijā  ieviests nodoklis, kura mērķis ir veicināt pārstrādājama iepakojuma izmantošanu, palielināt pārstrādes apjomus, vienlaikus samazinot poligonos apglabātā iepakojuma apjomu. Izmaiņas DRN likumā paredz maksu Latvijas ražotājiem un tirgotājiem 0,80 eiro par vienu kilogramu plastmasas  iepakojuma, kas ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts, savukārt 1,25 eiro par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kurš netika reģenerēts. Tātad ražotājiem un tirgotājiem būs stingrāk jāvērtē, kā panākt ilgtspējīgāka iepakojuma izmantošanu, savukārt mums visiem kopā jāiniciē jauni un efektīvi risinājumi šo mērķu sasniegšanai.”

Pēc pēdējiem Valsts vides dienesta apkopotajiem datiem par 2021.gadu, Latvijas tirgū gadā tiek laistas vairāk nekā 47 tūkstoši tonnu plastmasas iepakojuma. Atbilstoši valstī noteiktajam no norādītā apjoma savāktas un novirzītas pārstrādei vai reģenerācijai teju 24 tūkstoši tonnas. Vienlaikus, kā liecina LBTU sadarbībā ar “Latvijas Zaļo punktu” Eiropas Savienības projekta LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste To Resources IP ietvaros veiktā pētījuma dati, kurā analizētas vairāk nekā  3000 dažādas iepakojuma  vienības, Latvijas veikalu plauktos 13% pieejamā iepakojuma pārstrāde ir sarežģīta vai nav iespējama, savukārt uz 22% iepakojumu to materiāla veids vispār nav norādīts, kas samazina iespējas plastmasas iepakojumam nonākt pārstrādē.

LBTU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja, Latvijas Iepakojuma asociācijas Valdes priekšsēdētāja Sandra Brasava-Muižniece pēc veiktā pētījuma pauž: “Vērtējot vairāk nekā 3000 plastmasas iepakojumu veikalu plauktos, esam secinājuši, ka problēma nav tikai materiālu veids, bet arī citi faktori, kas iepakojumu padara neefektīvu un var būt traucējoši arī pārstrādei. Piemēram, 11% veikalos pieejamo iepakojumu tilpums ir pārlieku liels un nepietiekami piepildīts, tāpat 11% produktu ir dubultais iepakojums, kas neietekmē derīguma termiņu – tātad būtībā nav nepieciešams un darbojas tikai kā mārketinga veicinātājs. Protams, ir aspekti, kas var būtiski ietekmēt ražotāju un tirgotāju iespējas pārejai uz pārstrādājamu iepakojumu, piemēram, iepakojuma spēja saglabāt kvalitāti, esošās ražošanas iekārtas, kas galu galā rezultējas ar iepakojuma izmaksām. Tomēr ir virkne iepakojumu, kurus varētu skart vien mazsvarīgas un vienkārši realizējamas izmaiņas, piemēram, iepakojuma apjoma optimizācija. Pētījums rāda arī to, ka izglītošana un savstarpējā ekosistēmas dalībnieku sadarbība ir būtiskākie faktori iepakojuma veiksmīga un ilgtspējīga aprites cikla nodrošināšanai.”

EIT Food pārstāvniecības vadītāja Latvijā, LBTU zinātniece Ilze Laukalēja-Broka uzsver: “Ilgtspējīga iepakojuma jautājumu risināšanā nozīmīgu pienesumu var dot arī EIT Food kopiena, kas ir pasaulē lielākā un dinamiskākā pārtikas inovāciju kopiena. Tās pārstāvniecību Latvijā veido LBTU partnerībā ar Latvijas Investīciju un attīstības  aģentūru un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, tādejādi aptverot plašu ieinteresēto pušu loku.”

“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis skaidro: “Plastmasas iepakojuma apsaimniekošanas sistēma Latvijā darbojas jau vairāk nekā 20 gadu, kuru laikā galvenais akcents likts uz šķirošanas konteineru izvietošanu un sabiedrības izglītošanu. Esot šajā sistēmā jau no pirmsākumiem, mums ir bijusi tā iespēja padziļināti paraudzīties šo izstrādājumu apsaimniekošanā, tostarp galvenajos stūrakmeņos, kas kavējis straujāku pāreju uz pārstrādājamu iepakojumu. Saredzam, ka ir būtiski jāstiprina sinerģija starp iepakojuma ražotājiem un pārstrādātājiem. Pagaidām diemžēl vērojama problēma, ka virkne tirgotāju, iegādājoties preci, nevar pārliecināties, kādā iepakojumā tas ievietots. Tas nozīmē, ka jau ražotāju līmenī jābūt apliecinājumiem, kas ir šis materiāls un kur to var pārstrādāt.”

“Latvijas Zaļais punkts” kopā ar plastmasas iepakojuma pārstrādātāju SIA “Nordic Plast” ES projekta LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste To Resources IP ietvaros strādā pie iepakojuma testēšanas laboratorijas izveides Latvijā, ko plānots atklāt jau šogad. Tās mērķis ir veidot sinerģiju starp iepakojuma ražotāju un pārstrādātāju. Jaunajā laboratorijā būs iespējams pārbaudīt, vai ražošanai izvēlētais iepakojuma materiāls ir pārstrādājams Latvijā, vai kādā citā valstī. Tāpat laboratorijā būs iespējams saņemt apliecinājumu par testētā materiāla veidu, tādējādi veicinot pārstrādes iespējas arī ārpus Latvijas. 

* LBTU Eiropas Savienības projekta LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste To Resources IP ietvaros īstenots pētījums, kurā analizēti vairāk nekā 3000 iepakojumu vienību, kas pieejami Latvijas veikalu plauktos.

Par SIA “Latvijas Zaļais punkts”:

SIA „Latvijas Zaļais punkts” ir dibināts 2000.gada 11.janvārī un patlaban ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā. “Latvijas Zaļais punkts” kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006.gada “Latvijas Zaļais punkts” ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu. No 2024.gada 1.janvāra uzņēmums atbild arī par tabakas izstrādājumu ar filtriem un filtru, ko lieto kopā ar tabakas izstrādājumiem apsaimniekošanu, savukārt no tā 2024.gada 1.jūlija arī par tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu.

Dalīties:

LIFE integrētā projekta ''No atkritumiem uz resursiem'' 4. ZIŅU LAPA

27.05.2024

Projekta mērķis - ar mērķtiecīgiem pasākumiem samazināt...
Lasīt vairāk
Zilais Karogs šogad plīvos trīspadsmit Latvijas peldvietās

21.05.2024

Pagājušajā piektdienā, vides izglītības konceptvietā...
Lasīt vairāk
Vides izglītības konceptvietā ”Šūna” notiks Zilā Karoga svinīgā pasniegšana

14.05.2024

Šo piektdien tiks pasniegti Zilie Karogi, Zaļās Atslēgas...
Lasīt vairāk
Aizvadīta projekta vadības grupas sanāksme

09.05.2024

Šodien, 9.maijā notika LIFE Waste to Resources IP vadības...
Lasīt vairāk