Latvijas iedzīvotāji tekstilu patērē arvien atbildīgāk, par to liecina projekta LIFE Waste To Resources IP ietvaros veiktais pētījums par patērētāju paradumiem iegādājoties un lietojot tekstilu*. Visbiežāk jaunu apģērbu un apavus iedzīvotāji iegādājās tikai tad, kad rodas praktiska vajadzība – apģērbs ir nokalpojis savu laiku vai mainās gadalaiki - apģērbs tiek valkāts ilgstoši – vismaz vienu gadu - un lielākā daļa iedzīvotāju pauž atbalstu nolietoto, nederīgo vai apnikušo tekstila izstrādājumu šķirošanai un nodošanai pārstrādei, lai gan joprojām norāda uz trūkumiem tekstila šķirošanas infrastruktūras pieejamībā.
Saskaņā ar pētījumu, gandrīz puse aptaujāto savus apavu/ apģērbu iegādes paradumus vērtē kā pārdomātus, kamēr 7% atzīst, ka lielākoties apģērbu un apavus iegādājas spontāni. Jaunu apģērbu vai apavus ik mēnesi vai biežāk iegādājas piektdaļa aptaujāto, teju trešdaļa šādus pirkumus veic ik pēc 2 līdz 3 mēnešiem, bet nedaudz vairāk kā piektdaļa – ik pēc 4 līdz 6 mēnešiem. Visbiežāk tekstila izstrādājumus iegādājās iedzīvotāji vecumu grupā no 30 līdz 49 gadiem, strādājošie vadītāja amata pozīcijās, dzīvojošie 4 cilvēku mājsaimniecībās un mājsaimniecībās ar kopējiem ienākumiem virs 2000 euro mēnesī.
Lielākoties kā galvenais iemesls jauna apģērba, apavu iegādei tiek minēts fakts, ka esošais apģērbs/apavi ir novalkāti, saplēsti, vai arī pirkums tiek veikts mainoties gadalaikiem (vairāk nekā puse respondentu). Tikpat daudz iedzīvotāju apģērbu un apavus iegādājas, jo tiem ir pievilcīga cena un liela atlaide, bet vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzīst, ka šādi pirkumi tiek veikti, jo emocionālu apsvērumu dēļ vai tāpēc, ka esošais apģērbs, apavi vairs neder.
Visbiežāk (69%) Latvijas iedzīvotāju apģērbu un apavus iegādājas speciālos apģērbu veikalos, bet trešdaļa – Latvijā pieejamos interneta veikalos. Lietotu apģērbu veikalos apavus un apģērbus iegādājas ceturtā daļa aptaujāto. Visretāk (mazāk nekā 25% gadījumu) tekstila izstrādājumi tiek pirkti ārzemju interneta veikalos. Kā liecina pētījuma dati, Latvijas iedzīvotāji gadā vidēji iztērē 304,00 EUR apģērbam un 218,10 EUR apaviem, kopumā par apģērbu un apaviem vidēji atdodot 518,20 EUR gadā. Kopumā Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmīga apģērbu un apavu kvalitāte - 40% aptaujāto norādījuši, ka kvalitāte ir ļoti svarīga un pērk tikai kvalitatīvu apģērbu/ apavus, bet 43%, ka kvalitāte lielākoties ir svarīga, lai gan ne vienmēr tiek iegādāti kvalitatīvi apģērbi/apavi.
Kā rāda pētījuma laikā apkopotās atbildes, vairāk nekā puse (52%) Latvijas iedzīvotāju mēdz iegādāties lietotu tekstilu - 46% aptaujāto iegādājas lietotu apģērbu, 18% - apavus, bet 16% citus lietotus tekstilizstrādājumus - aizkarus, paklājus, gultas pārvalkus u.tml.). Visbiežāk lietotus tekstilizstrādājumus iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, sievietes, Vidzemē dzīvojošie, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī iedzīvotāji ar četriem un vairāk cilvēkiem mājsaimniecībās. Lielākoties (90% gadījumu) lietotie tekstilizstrādājumi tiek pirkti lietotu apģērbu veikalos, retāk šādi pirkumi tiek veikti atsaucoties uz sludinājumiem sludinājumu portālos (vidēji 25%) vai sociālajos tīklos (16%).
Kopumā Latvijas iedzīvotāji cenšas valkāt iegādāto apģērbu vismaz vienu gadu. Teju ceturtā daļa (24%) aptaujāto norāda, ka valkā apģērbu vienu līdz divus gadus un gandrīz tikpat daudz (25%) norāda, ka valkā to trīs līdz četrus gadus. Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju (19%) atzīst, ka iegādāto apģērbu un apavus izmanto pat ilgāk nekā 5 gadus. Tikai 12% aptaujāto apģērba valkāšanas laiks ir mazāks nekā 1 gads. Vairāk nekā puse (59%) aptaujāto pārskata savu garderobi un no nederīgā, apnikušā apģērba un apaviem reizi gadā vai pat biežāk. Tikai 8% iedzīvotāju atzīst, ka vispār nemēdz pārskatīt sava skapja saturu un atbrīvoties no liekajām tekstilijām.
Vaicāti par to, kas notiek ar nolietotu, nederīgu vai apnikušu apģērbu, 60% aptaujāto norāda, ka izmanto šo apģērbu saimniecībā, 48% - ziedo labdarībai, 44% atdod citiem ģimenes locekļiem vai draugiem. Trešdaļa aptaujāto nodod nevajadzīgo apģērbu tekstila šķirošanas konteineros, bet ceturtā daļa - izmet sadzīves atkritumu konteinerā. Lielākoties tekstila šķirošanas konteineros tekstila izstrādājumus mēdz nodot rīdzinieki, cilvēki ar augstāko izglītību, dzīvojošie četru cilvēku mājsaimniecībās, iedzīvotāji ar salīdzinoši augstiem ienākumiem (virs 2000 EUR). Kā atzinuši respondenti, kuri nederīgo apģērbu vai apavus nenodod šķirošanas konteineros, galvenais iemesls šādai rīcībai ir tas, ka nezina, kur to var izdarīt (43%) vai arī tekstila savākšanas punkti atrodas tālu/ ir grūti pieejami (38%). Zīmīgi, ka 10% aptaujāto atzinuši, ka vispār nav zinājuši, ka ir speciāli tekstila savākšanas konteineri. Vienlaikus absolūtais vairākums (82%) no tiem iedzīvotājiem, kas šobrīd tekstilu nešķiro un nenodot tekstila šķirošanas konteineros, norāda, ka labprāt to darītu, ja vien dzīvesvietas tuvumā tiktu nodrošināta šķirošanas infrastruktūra. Kā galvenais motivators tiek minēts tekstila konteineru pieejamība tuvu dzīvesvietai (71%), informācijas pieejamība par to, kas notiek ar nodoto tekstilu (30%), kā arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksu samazinājums, kas rodas neizmetot sadzīves atkritumos tekstila izstrādājumus (27%).
Vērtējot tekstila šķirošanas konteineru pieejamību Latvijā, nedaudz vairāk kā piektdaļa respondentu norādījuši, ka neko nezin par šādiem konteineriem, 49% uzskata, ka tie nav viegli pieejami, bet tikai 29% esošo infrastruktūru novērtē pozitīvi. Līdz ar to pētījums parāda, ka nepieciešams turpināt iedzīvotājus informēt par tekstila šķirošanas iespējām un palielināt konteineru pieejamību. Viszemākais informētības līmenis ir vīriešu, iedzīvotāju vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem, kā arī Latgalē un lielajās pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju vidū.
Lielākoties tekstila šķirošana un nodošana otrreizējai lietošanai Latvijas iedzīvotājiem asociējas ar labdarības organizāciju Sarkanais Krusts un Otrā Elpa darbību (35%). Mazāk iedzīvotāju tekstila šķirošanas un nodošanas kontekstā pieminējuši tādus atkritumu apsaimniekotājus kā “Latvijas Zaļais punkts” (23%), “Eco Baltia Vide” (11%), “Clean R” (9%). Gandrīz 30% aptaujāto nav varējuši nosaukt nevienu organizāciju, kas viņiem asociētos ar tekstila šķirošanu un nodošanu otrreizējai pārstrādei.
Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm jānodrošina nevajadzīgo tekstila izstrādājumu šķirošanas un savākšanas sistēma, pētījuma dalībniekiem tika vaicāts, vai viņi atbalsta šādas sistēmas ieviešanu Latvijā. Lielākā daļa (90%) iedzīvotāju atbalsta šādas sistēmas ieviešanu, kamēr tikai 4% neatbalsta.
*Pētījums “Patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums”, veikts projekta Nr.LIFE20 IPE/LV/000014 – LIFE Waste To Resources IP ietvaros 2022.gada jūlijā, ar interneta palīdzību aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
