Logo
lv en

Mana Jūra izziņo 2023. gada rezultātus: netīrākās pludmales - Jūrmalas pilsētā, tīrākās - Talsu novadā

21.08.2023

Kampaņas ‘’Mana jūra’’ Zaļā ekspedīcija ir noslēgusies un ir apkopoti 2023. gada jūru piesārņojošo atkritumu vasaras monitoringu rezultāti. 30 dienu ilgajā un 500 kilometru garajā piekrastes ekspedīcijā ar vairāk nekā 400 dienas posmu dalībnieku palīdzību tika veikti 44 atkritumu monitoringi. Latvijas piekraste kļuva par 16 481 atkritumu vienībām tīrāka.

Šogad ir veikti būtiski uzlabojumi, pieņemot jaunu datu reģistrācijas protokolu, kas sniedz plašākas iespējas precīzākai datu apkopošanai un analīzei. Līdz ar to, apkopojot datus, tiek reģistrēti 180 atkritumu veidi iepriekšējo 80 vietā, un kopējo rezultātu statistikā tagad ir arī aptverti visi smēķēšanas atkritumu dati (iepriekšējā UNEP/IOC/MARLIN protokolā smēķēšanas atkritumu noslodze tika attēlota no 10 metru transekta, savukārt pārējiem atkritumu veidiem no 100 metriem). Ar jaunajām datu reģistrācijas korekcijām kopējā Latvijas piekrastes situācija norāda uz kritisku situāciju, krietni atpaliekot no Eiropas Savienības Labas Jūras vides stāvokļa (LJVS) mērķa - ne vairāk kā 20 atkritumu vienības 100 pludmales metros.

Atbilstoši atjaunotajam JRC/J-Code/Masterlist protokolam un metodoloģijai, “Mana Jūra” jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu rezultāti 2023. gadā norāda, ka vidēji katros 100 metros pludmales zonā tiek atrastas 375 atkritumu vienības un vidēji katrā pludmalē atrodami 35 dažādi atkritumu veidi.

Šis gads kampaņai iezīmēja pārmaiņas un jauna darba cikla uzsākšanos. Priecājamies, ka izdevās kā vieniem no pirmajiem starp Baltijas jūras valstīm ieviest jauno jūras piesārņojošo atkritumu (JPA) monitoringa metodoloģiju - tā noteikti sniegs iespējas daudz precīzākai datu ieguvei un analīzei. Protams, rezultāti par mūsu piekrastes tīrību joprojām ir neglaimojoši un liek uzdot gan daudzus jautājumus par apsaimniekošanas, prevencijas un izglītības pasākumu trūkumu, gan sniedz atziņas par vides politikas stāvokli un nepieciešamiem uzlabojumiem. No otras puses, gribas padalīties arī ar dažām pozitīvām atziņām - gan pludmales monitoringos, gan papildu veiktajās izpētēs piekrastē redzam, ka depozīta sistēmas ieviešana noteikti sniedz pirmos rezultātus arī vides tīrībā. Tāpat arī man ir cerība, ka tuvākajos gados sagaidīsim situācijas uzlabošanos. Par to liecina šogad jau gūtais apstiprinājums datos, kā arī pirmie Eiropas līmeņa ierobežojumi vienreiz lietojamo plastmasas izstrādājumu lietošanā sniedz rezultātu,” stāsta Vides izglītības fonda un programmas Mana jūra vadītājs Jānis Ulme.

No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru piekrastē, 75.7% satur dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons (7%), metāls (6.7%), zemāk ierindojas - stikls un keramika, pārtikas atkritumi, koks, gumija, tekstils un apģērbs, ķīmiskās vielas. Savukārt atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi (32.2%), neidentificējamie plastmasas gabali (10.6%), plastmasas pārtikas iepakojumi (8.9%), identificējamie papīra un kartona gabali (5.3%). No visvairāk piekrastē atrastajiem 15 atkritumu veidiem, 9 ir plastmasas atkritumi.

Vērtējot pašvaldību griezumā, vispiesārņotākās pludmales šosezon ir Jūrmalas pilsētā (734 atkritumi katros 100 pludmales metros), savukārt tīrākās - Talsu novadā (152 atkritumu vienības 100 pludmales metros). Vērtējot individuālās pludmales, tīrāko pludmaļu sarakstā šogad ir palikušas vairs tikai piecas Latvijas pludmales gandrīz 500 kilometru garajā piekrastē, tiesa gan arī neviena no tām nesasniedz ES LJVS statusu. Tukuma novada Engures centra pludmale (49 atkritumu vienības 100 metros), tai seko Lauču akmens pludmale (53 vienības), Miķeļtorņa pludmale (55 vienības) un Mazirbe (67 vienības). Tīrāko pludmaļu sarakstu noslēdz Ventspils pilsēta Staldzenes pludmale (75 vienības).

Vispiesārņotākā individuālā pludmale šogad ir Daugavgrīvas pludmale Rīgā, ar 1352 atkritumu vienībām uz 100 metriem. Netīrāko pludmaļu saraksta augšgalā ierindojusies arī Majoru pludmale (1098 vienības), Liepājas centra pludmale (950 vienības), Saulkrastu centra pludmale (890 vienības), Apšuciems (879 vienības), Liepājas Karosta (873 vienības), Jūrmalas Lielupe (762 vienības), Oviši (736 vienības) un Vecāķu pludmale (673 vienības).

Lai arī tabakas izstrādājumu atkritumi (izsmēķi) joprojām veido piesārņojošāko atkritumu TOP vienību, tomēr no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma viedokļa mēs redzam, ka šajā jomā ir arī pozitīvs pavērsiens”, savu viedokli pauž SIA “Zaļā josta” projekta vadītāja Aija Caune. Šī gada 5. janvārī stājās spēkā jauni MK “Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem”, tai skaitā ražotāju paplašinātās atbildības (RAS) sistēmas ieviešanas uzsākšanu tabakas izstrādājumiem, kas varētu būt nozīmīgs solis izsmēķu piesārņojuma problēmas risināšanas uzsākšanai Latvijā.

Ražotājiem būs jāuzņemas atbildība par tabakas filtru radītā vides piegružojuma savākšanu un savākto atkritumu apsaimniekošanu, slēdzot līgumus ar visām pašvaldībām par šī pakalpojuma nodrošināšanu. Lai arī sistēmas ieviešana jau uzsākta, nepieciešams kopīgi strādāt un rast valsts un pašvaldību mērogā efektīvāko šīs problēmas risinājumu, lai pilnveidotu smēķēšanas atkritumu infrastruktūru, sekmētu iedzīvotāju izglītošanu, un pilnveidotu RAS sistēmas finansēšanas modeli tā, lai finansējums tiktu izmantots tām aktivitātēm, kuras sniedz vislabāko rezultātu. “SIA “Zaļā josta” skatījumā sabiedrības izglītošanas rīcības šajā jomā var būt pat rezultatīvākas par atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem, jo rīcības, kas ir vērstas uz to, lai atkritumi vidē vispār nenonāktu, ir efektīvākas, nekā cīņa ar sekām,” uzskata A.Caune.

‘’Šovasar desmit pludmalēs Baltijas jūras piekrastē ir izvietoti vizuāli uzrunājoši informatīvie stendi ar saukli ”Neguli atkritumos!”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību pludmales piegružojuma problemātikai un kādas sekas tas atstāj uz dzīvo dabu. Jāatceras, ka arī pašvaldību uzdevums ir veidot sadarbību ar iedzīvotājiem, tos izglītojot un iesaistot tīrākas vides radīšanā. Pašvaldības var noteikti arī stingrāku kontroli pludmales un piekrastes zonā, ierobežojumus plastmasas izmantošanai komercobjektos un pasākumos, kā arī labiekārtot pludmales un piekrastes zonu. Sabiedrības informēšanā aicinām izmantot jau izstrādāto informatīvo stendu dizainu, lai veidotu vienotu stāstu, kas paliek atmiņā,” aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas LIFE integrētā projekta ieviešanas nodaļas vadītāja Alise Vecozola.

Kampaņu “Mana jūra” īsteno nodibinājums Vides izglītības fonds sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un piekrastes aizsardzībā ieinteresētajām pašvaldībām.

Klausies un skaties mūs arī TV un Radio ierakstos:

Raidījums 900 sekundes

Latvijas Televīzija Dienas ziņas

Latvijas Radio

Dalīties:

Zilais Karogs šogad plīvos trīspadsmit Latvijas peldvietās

21.05.2024

Pagājušajā piektdienā, vides izglītības konceptvietā...
Lasīt vairāk
Vides izglītības konceptvietā ”Šūna” notiks Zilā Karoga svinīgā pasniegšana

14.05.2024

Šo piektdien tiks pasniegti Zilie Karogi, Zaļās Atslēgas...
Lasīt vairāk
Aizvadīta projekta vadības grupas sanāksme

09.05.2024

Šodien, 9.maijā notika LIFE Waste to Resources IP vadības...
Lasīt vairāk
Cēsīs notiks velo andele un zaļo pirkstiņu darbnīca

07.05.2024

Uzsākoties velo sezonai un stādīšanas darbiem dārzā,...
Lasīt vairāk