Jaunumi

Mikroorganismu darbības rezultātā dabiskās organiskās vielas, kuru sastāvā pamatā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis, pārvēršas augiem viegli uzņemamos savienojumos vai gāzēs, piemēram, metāna gāzē, kas ir dabisks enerģijas avots un izmantojams līdzīgi dabas gāzei. Taču, lai procesi notiktu, un sagatavotā bioloģiskā masa tiktu izmantota, ir nepieciešama salīdzinoši tīra izejviela – bez nevēlamiem piejaukumiem. Ja vidēji bioloģisko atkritumu daudzums sadzīves atkritumos sasniedz 30-40%, un par to apjomu nevajadzētu uztraukties, tad tieši atšķirošana un tīras biomasas nodalīšana pašreizējā situācijā atkritumu saimniecībā ir būtiska problēma.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas pirmie uzsāka bioloģisko atkritumu dalītu vākšanu, saskārās ar nopietnām problēmām – iedzīvotāji izrādīja niecīgu interesi par šo atkritumu veidu, jo tā savākšana nav ekonomiski izdevīga, iedzīvotāji nezina, kas tālāk tiek darīts ar šo masu, kur tā paliek un kāpēc tā būtu jānodala no pārējās sadzīves atkritumu masas.

Ir vairāki pamata nosacījumi, kas jāņem vērā, uzsākot bioloģisko atkritumu dalītu vākšanu un pārstrādi:

1)    Bioloģiskie atkritumi veido ~40 % no sadzīves atkritumu masas – tie ir mitri un blīvi. Līdz ar to jau neliels šo atkritumu tilpums ir smags un nosaka maksu par atkritumu noglabāšanu poligonā, kas tiek noteikta pēc ievesto atkritumu svara.

2)    Bioloģiskie atkritumi salīdzinoši ātri sadalās un veido dažādus savienojumus, arī izteikti smakojošus. Tāpēc to izvešana jāveic regulāri, ne retāk kā reizi nedēļā, atkritumi jāuzkrāj specializētos konteineros ar gaisa spraugām, kas nodrošina atkritumu žūšanu un oksidēšanos, tādējādi samazinot smaku veidošanos. Lai nodrošinātu, ka konteineri nesmako, tos atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam nepieciešams arī regulāri izmazgāt.  

3)    Pārstrādes procesā, nodrošinot gaisa pievadi un atbilstošu mitruma līmeni, bioloģiskie atkritumi dabīgā ceļā veido kompostu, kas augiem ir nepieciešamo barības vielu nodrošinātājs – galvenokārt ar oglekli, slāpekli un fosforu, kā arī mikroelementiem.

4)    Savukārt pārstrādājot bioloģiskos atkritumus bez gaisa padeves, tiek ražota metāna gāze, ko izmanto, līdzīgi kā dabas gāzi, siltuma un elektrības ražošanai.

5)    Mikroorganismi, kas ir galvenie šo procesu veicēji, ir dzīvas būtnes, kuru darbību apdraud smagie metāli un citi atkritumu veidu piejaukumi. Tiem ir nepieciešams sabalansēts uzturs ar noteiktu oglekļa, skābekļa un fosfora attiecību un mitrums, kā arī aerobā pārstrādē – gaiss.

Kopumā bioloģisko atkritumu šķirotas savākšanas process nav vienkāršs un, to uzsākot, ir jāņem vērā viss iepriekš norādītais. Sākumā iedzīvotājiem bioloģisko atkritumu šķirošana var šķist nevajadzīga un apgrūtinoša, bet jāņem vērā, ka neatšķirotā lielā bioloģisko atkritumu masa, apglabājot to poligonā, ir ne tikai zudusi kā nepieciešama izejviela lauksaimniecībai, bet tālākā procesā sadaloties rada degošas gāzes, kas nesavāktas var radīt bīstamus ugunsgrēkus. Savukārt atkritumu apglabāšanas poligonā praktiski savākt izdodas tikai ~30 % no teorētiski iespējamā gāzu daudzuma, kas varētu rasties atbilstošo masu pārstrādājot metāna gāzes reaktoros. Atkritumu biomasa reaktoros var tikt izmantota citu oglekļa avotu vietā, piemēram, kukurūzas, ko pašreiz plaši kultivē Latvijā.  

Par pieredzi bioloģisko virtuves atkritumu dalītā vākšanā Anniņmuižas ielā     

Pēc uzsāktās bioloģisko virtuves atkritumu dalītas vākšanas dzīvojamā mājā Anniņmuižas ielā 20 pilotprojekta rezultāti parādīja, ka neatkarīgi no tautības vai ekonomiskā stāvokļa ģimenes aktīvi iesaistās bioloģisko atkritumu šķirotā vākšanā, ja tiek izskaidrots – kāpēc tas tiek darīts (izdalot informatīvus materiālus un stāstot) un noslēdzot līgumu ar namu apsaimniekotāju par dalību šķirotā vākšanā.

Šķirošanu veicināja arī spainīšu ar vāku izdalīšana, kas paredzēti specializēto bioloģisko atkritumu savākšanai, vienlaicīgi noslēdzot līgumu ar katru mājsaimniecību. Spainīša (6 vai 10 litru) cena ar marķējumu ir ~9 EUR. To iegāde no mājas apsaimniekošanas līdzekļiem palīdz nodrošināt plānoto šķirošanu un piesaista iedzīvotājus.

Protams, līdz ar līgumiem un bioloģisko atkritumu savākšanas spainīšiem mājas pagalmā vai šķiroto atkritumu konteineru novietnē ir jābūt arī specializētam konteineram bioloģisko atkritumu savākšanai, kura regulāra izvešana nodrošina savāktās bioloģisko atkritumu masas izmantošanu.

Aicinām visus daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājus ieklausīties šajos padomos un veiksmīgi uzsākt bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu.Savukārt vienģimeņu māju iedzīvotājus aicinām uzsākt bioloģisko atkritumu, tai skaitā virtuves un dārza atkritumu šķirotu vākšanu un pārstrādi, kompostējot savā mājsaimniecībā. Tas ne tikai samazina izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī nodrošina dārza augiem nepieciešamo mēslojumu. Iegādājoties kompostēšanas tvertnes (piemērus skat. 1., 2. att.), gandrīz visu dabīgo bioloģisko atkritumu masu 6 mēnešos ir iespējams pārstrādāt augsnes mēslojumā – kompostā.

1.,2. attēls. Dārza kompostēšanas tvertnes – 1,2 m3 un 1 m3 (foto: LASA arhīvs)

 Lai nodrošinātu, ka bioloģisko atkritumu masa, kas tiek kompostēta, ir uzskaitīta un par attiecīgo daudzumu tiek samazināta maksa par sadzīves atkritumu izvešanu, vienģimeņu mājas iedzīvotāji, kas ir uzsākuši kompostēšanu, noslēdz ar atkritumu apsaimniekotāju esošā atkritumu apsaimniekošanas līguma papildinājumu, norādot, ka veic kompostēšanu savā mājsaimniecībā noteikta tilpuma kompostēšanas tvertnē (norādot tvertnes tilpumu). Tas ne tikai samazina nododamo atkritumu apjomu, bet arī sniedz iespēju retāk izvest nešķiroto atkritumu konteineru.

 Bioloģisko atkritumu pārstrādei ir jākļūst par mūsu ikdienu, kurā piedalāmies visi – savācot šķiroti virtuves atkritumus, dārza atkritumus un tos nododot tālākai pārstrādei vai uzsākot to kompostēšanu vienģimeņu mājsaimniecībās. Tas ir viens no pamatnosacījumiem, lai 2035. gadā atkritumu poligonos tiktu noglabāti tikai 10% no pašreiz apglabājamās masas.

Image by Freepik