Logo
lv en

Informācija namu apsaimniekotājiem

13.02.2023

Atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšana saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem ir viens no namu apsaimniekotāju uzdevumiem.

Līdz 2023.gada beigām visās Latvijas pašvaldībās obligāti ir jāievieš bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana, savukārt Pierīgas reģionā jau no 2021. gada 1. janvāra un Rīgā no 2020. gada 20. maija. Bioloģiski noārdāmos atkritumus pēc to rašanās vietas un pārstrādes iedala 2 veidos – bioloģiski noārdāmie virtuves atkritumi un bioloģiski noārdāmie dārzu un parku atkritumi.

Uzsākot dalīto vākšanu, liela loma ir namu apsaimniekotājiem, kuri:

1) noskaidro no pašvaldības teritorijā strādājošā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma (ar ko namu apsaimniekotājam ir līgums) vai pašvaldības par bioloģiski noārdāmo virtuves atkritumu dalītās vākšanas iespējām un nosacījumiem:

  • konteineru veidu – specializētie konteineri ar gaisa spraugām, kas nodrošina atkritumu žūšanu un oksidēšanos, tādējādi samazinot smaku veidošanos (piemērs redzams 1.att.) vai maisu veidu, ja savākšana notiek ar speciālajiem marķētajiem priekšapmaksas maisiem, tad namu apsaimniekotājam no mājas apsaimniekošanas līdzekļiem ir jāiegādājas konteiners ar vāku maisa tilpumā, lai dzīvnieki un putni maisus nesaplēš un neizvazā atkritumus;

    1.att. Speciālie bioloģisko atkritumu savākšanas konteineri (240 litru) daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju virtuves atkritumu savākšanai (foto: LASA arhīvs)

  • tilpumu (piemēram 240 l, 120 l, 660 l u.c.);

  • izvešanas biežumu (reizi nedēļā vai biežāk);

  • konteinera savākšanas veidu (nomainot tīru konteineru pret pilno vai izberot atkritumus savākšanas automašīnā un izmazgājot konteineri – tas nepieciešams, lai konteineri nesmakotu);

  • maksu – bioloģiski noārdāmos atkritumus izved par zemāku maksu nekā nešķirotos sadzīves atkritumus. Atkritumu apsaimniekošanas maksu var samazināt arī samazinot nešķiroto konteineru skaitu vai samazinot konteineru tilpumu, vai izvešanas biežumu, atbilstoši bioloģisko atkritumu daudzumam, kuram būs savs atsevišķais savākšanas konteiners (sākotnēji var rēķināt, ka bioloģiski noārdāmie atkritumi ir 30-40% no nešķirotiem sadzīves atkritumiem);

  • šķirošanas nosacījumiem – ko drīkst un ko nedrīkst ievietot konteinerā;

2) informē dzīvokļu īpašniekus un lietotājus par bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību, iespējām un ierosina uzsākt dalīto vākšanu, piedāvājot risinājumus, kā to darīt;

3) sagatavo un nosūta pieteikumu atkritumu apsaimniekotājam par bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru uzstādīšanu, uzstādīšanas vietu konteineru tilpumu, kā arī norāda informāciju par konteineru iztukšošanai nepieciešamo reižu skaitu nedēļā vai mēnesī;

4) noslēdz līguma pielikumu ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu par bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanu;

5) sagatavo un noslēdz līgumu ( paraugs skatāms pielikumā) ar katru dzīvokļa īpašnieku vai lietotāju par bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanu, ietverot tajā nosacījumus, kas jāievēro līgumā starp atkritumu apsaimniekotāju un namu apsaimniekotāju – tas veicinās iedzīvotāju atbildību par atkritumu šķirošanu un informēšanu;

6) par mājas apsaimniekošanas līdzekļiem iegādājas nelielas tvertnes ar vāku (optimāli ir 6 vai 10 litru tilpums) – vienu tvertni katrai mājsaimniecībai (dzīvoklim), kurā iedzīvotāji ērti var uzkrāt bioloģiski noārdāmos virtuves atkritumus (piemēri redzami 2. att.). Par tvertnes nodošanu lietošanā var ierakstīt līgumā starp dzīvokļa īpašnieku vai lietotāju un namu apsaimniekotāju;

7) organizē konteineru vai maisu izvietošanu noteiktā laikā un vietā, kur to savāc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums.

 2. att. Spainīši ar vāku (10 un 6 litru) bioloģiskajiem virtuves atkritumiem (foto: LASA arhīvs)

Atgādinām, ka bioloģiski noārdāmos dārzu un parku atkritumus (lapas, pļauto zāli, zariņus) visizdevīgāk gan ekonomiski, gan dabai ir kompostēt uz vietas savā teritorijā – piemājas zaļajā zonā! Gatavo kompostu, kas ir ļoti nepieciešams augiem, izmantot pašiem savā teritorijā! Namu apsaimniekotāji par šo bioloģiski noārdāmo atkritumu daļu apsaimniekošanu vienojas ar dzīvokļu īpašniekiem vai lietotājiem:

  • vai par bioloģiski noārdāmo atkritumu maksu nodos atkritumu apsaimniekotājam (par iespējām kā un par kādu maksu to darīt ir jāinteresējas pie atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldības);

  • vai uzkrās atkritumus līdz pašvaldības bezmaksas savākšanas akciju rīkošanai;

  • vai vedīs uz savākšanas laukumu;

  • vai mājas iedzīvotāji kompostēs paši – tad ir jāvienojas arī par atbildīgo personu, kura uzraudzīs komposta gatavošanu.

Kompostējot var izmantot nopērkamas kompostēšanas tvertnes (piemēri 3.att.) vai gatavot kompostēšanas vietu paši. Namu apsaimniekotājam par kompostēšanu ir jāinformē atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, lai pašvaldība var saņemt informāciju par kompostējamo atkritumu daudzumu.

 3. attēls. Kompostēšanas tvertnes dārzam – 1,2 m3 un 1 m3 (foto: LASA arhīvs)

Namu apsaimniekotājiem kopā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu un pašvaldību ir jāinformē iedzīvotāji par bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas nepieciešamību un darbībām, kas tālāk notiek ar sašķirotajiem atkritumiem.

Ir vairāki pamata nosacījumi, kas jāņem vērā, uzsākot bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu un pārstrādi:

1) tie veido ~40 % no sadzīves atkritumu masas – tie ir mitri un blīvi. Līdz ar to jau neliels šo atkritumu tilpums ir smags un nosaka maksu par atkritumu noglabāšanu poligonā, kas tiek noteikta pēc ievesto atkritumu svara;

2) tie salīdzinoši ātri sadalās un veido dažādus savienojumus arī izteikti smakojošus. Tāpēc to izvešana jāveic regulāri, ne retāk kā reizi nedēļā, atkritumi jāuzkrāj specializētos konteineros ar gaisa spraugām, kas nodrošina atkritumu žūšanu un oksidēšanos, tādējādi samazinot smaku veidošanos;

3) ja pārstrādājot tiem nodrošina gaisa pievadi un atbilstošu mitruma daudzumu, dabiski veido kompostu, kas augiem ir nepieciešamo barības vielu nodrošinātājs – galvenokārt ar oglekli, slāpekli un fosforu, kā arī mikroelementiem;

4) pārstrādājot tos bez gaisa padeves, tiek ražota metāna gāze, ko izmanto, līdzīgi kā dabas gāzi, siltuma un elektrības ražošanai;

5) mikroorganismi, kas ir galvenie šo procesu veicēji, ir dzīvas būtnes, kuru darbību apdraud smagie metāli un citi atkritumu veidu piejaukumi. Mikroorganismiem ir nepieciešams sabalansēts uzturs ar noteiktu oglekļa, skābekļa un fosfora attiecību un mitrums, kā arī aerobā pārstrādē – gaiss.

Aicinām visus daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājus ieklausīties šajos padomos un veiksmīgi uzsākt bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīto vākšanu un nodošanu tālākai apsaimniekošanai!

Pielikumā līguma paraugs šeit

Dalīties:

ZAAO veiksmīgi uzsāk jaunu izglītības programmu par aprites ekonomiku

19.06.2024

SIA "ZAAO" (turpmāk – ZAAO) Reģionālās aprites...
Lasīt vairāk
Studenti sniedz jaunu ieskatu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanā

13.06.2024

Vakar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...
Lasīt vairāk
Sākas pieteikšanās dalībai "SINERGIA: industriālās simbiozes inovāciju akseleratorā"

12.06.2024

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju...
Lasīt vairāk
Aicinām aizpildīt anketu par "MAKSĀ PAR IZMESTO" ieviešanu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā

11.06.2024

Jūsu dalība aptaujā mums ir ļoti svarīga un Jūsu...
Lasīt vairāk